KĀ TIEK RAŽOTAS GRANULES?

Salīdzinot ar citām biomasas pārstrādes tehnoloģijām, granulēšana ir diezgan efektīvs, vienkāršs un zemu izmaksu process. Četri galvenie soļi šajā procesā ir:

• izejmateriāla iepriekšēja frēzēšana
• izejvielu žāvēšana
•izejvielas frēzēšana
• produkta blīvēšana

Šīs darbības ļauj ražot viendabīgu degvielu ar zemu mitruma līmeni un augstu enerģijas blīvumu. Ja ir pieejamas sausas izejvielas, nepieciešama tikai frēzēšana un blīvēšana.

Pašlaik aptuveni 80 % no pasaulē saražotajām granulām ir izgatavotas no koksnes biomasas. Vairumā gadījumu tiek izmantoti kokzāģētavu blakusprodukti, piemēram, zāģu skaidas un skaidas. Dažas lielas granulu rūpnīcas kā izejvielu izmanto arī zemas vērtības koksni. Arvien vairāk tirgojamo granulu tiek ražotas no tādiem materiāliem kā tukšs augļu ķekars (no eļļas palmas), bacess un rīsu mizas.

Liela mēroga ražošanas tehnoloģija

Pasaulē lielākā granulu rūpnīca granulu ražošanas ziņā ir Andritz būvētā Džordžijas biomasas rūpnīca (ASV). Šajā rūpnīcā tiek izmantoti ātri augoši koka baļķi, kas ražoti priežu stādījumos. Baļķus nomizo, šķeldo, žāvē un sasmalcina pirms blīvēšanas granulu rūpnīcās. Džordžijas biomasas rūpnīcas jauda ir aptuveni 750 000 tonnu granulu gadā. Šīs rūpnīcas koksnes pieprasījums ir līdzīgs vidējai papīrfabrikai.

Maza apjoma ražošanas tehnoloģija

Granulu ražošanas maza mēroga tehnoloģija parasti balstās uz zāģu skaidām un zāģu skaidām vai kokzāģētavām vai kokapstrādes nozarēm (grīdu, durvju un mēbeļu ražotājiem utt.), kas rada pievienoto vērtību to blakusproduktiem, pārvēršoties granulās. Sausās izejvielas tiek samaltas un, ja nepieciešams, precīzi pielāgotas pareizajam mitruma daudzumam un optimālai temperatūrai, iepriekš kondicionējot ar tvaiku pirms ievadīšanas granulu dzirnavās, kur tās tiek sablīvētas. Dzesētājs pēc granulu dzirnavām samazina karsto granulu temperatūru, pēc tam granulas tiek izsijātas pirms iepakošanas maisos vai nogādātas gatavā produkta noliktavā.